Lietišķi padomi par vienkāršām lietām vēsturisko ēku lietotājiem, īpašniekiem, aprūpētājiem

Fasādes un ārsienas

Kas ir fasāde? Fasāde ir jebkuras ēkas publiskā seja, kas izsaka tās piederību kādam laikmetam un stilam, arhitekta vai būvmeistara talantam un rokrakstam, raksturo īpašniekus un stāsta biogrāfiju. Senās fasādēs mēs varam izlasīt arī to, kādi ir šodienas ēku saimnieki — senlietu pazinēji un mīlētāji, ātra un lēta ceļa gājēji vai tādi, kas tuvojas savas mīļotās mājas atdzimšanas mērķim soli pa solim, lēni un ar apdomu.

Fasāde vēl nav visa māja. Aiz koši izkrāsotas fasādes dažreiz ieraugām nožēlojamas kāpņu telpas un apskretušus pagalma mūrus, ko varbūt varam saukt par to ēkas seju, kas pavērsta pašam pret sevi un savējiem.

Fasādes stāvoklis

Visai bieži gadās, ka fasādes kvalitāti un estētiku vērtē pēc tās šobrīd sliktākajām vietām (pie norautām notekcaurulēm, zem sarūsējušām teknēm, pie pamatiem, kur pērno lapu kaudze līdz ceļiem, zem nelabotas palodzes u.c.). Bet palūkojiet, kā izskatās viss pārējais! Gan jau izrādīsies, ka viss nav tik bēdīgi, kā pirmajā brīdī liekas!

Iztīriet bēniņus, pagrabus un nolīdziniet uzaugušo zemes līmeni ap māju!

Savediet kārtībā lietusūdeņu noteces un līdzīgas ar ūdens uzkrāšanos saistītas ierīces; ļaujiet konstrukcijām izžūt un tikai tad vērtējiet vēlreiz!

Nekādā gadījumā nepieļaujiet grunts līmeņa paaugstināšanos ēkas tuvumā, īpaši pie pamatiem! Būtu ļoti ieteicams, lai zemes līmenis ir ne mazāk kā 30 cm zem 1. stāva grīdas un/ vai horizontālās hidroizolācijas, bet — jo augstāks šis līmenis, jo labāk.

Pamati un mūri

Pavērojiet pamatu un sienu mūrus! Ja redzams, ka šuves starp būvakmeņiem (laukakmeņiem, ķieģeļiem, kaltiem akmeņiem) kļuvušas dziļākas un to virsma ir irdena, pēdējais laiks padomāt par to apkopi. Tikai neaizmirstiet pašu galveno: remontjavas sastāvā drīzāk vajadzēs kaļķi, nevis cementu!

Mūrēšanas un apmešanas darbiem Latvijā pirms Otrā pasaules kara cementu lietoja reti pat Rīgā, izņemot īpašas nozīmes ēkas un būves. Ja ēkai, kuras būvēšanai izmantots kaļķis, labojumu veikšanai dāsni lietosim cementu, rezultātā sarūpēsim sev vēl vienu darbu, kas pēc pāris gadiem jāveic no jauna. Kaļķis sacietējot nekad neveido tik blīvu masu, lai nenotiktu mūrim nepieciešamā gaisa apmaiņa. Cementa „ielāps" veidos šķērsli iztvaikojumu un kapilārā mitruma plūsmai, bet mūris šādu "svešķermeni" vienkārši nepieņems, t.i. — atgrūdīs, un beigu beigās cementa labojums atšķelsies. Tas nenotiks pēc mēneša, bet gan varbūt pēc gada vai diviem, toties sākotnējā bojājuma apjoms būs paplašinājies un padziļinājies. Ja veiksiet cementa apmetuma labojumus ar kaļķu javu, nekas ļauns nav paredzams. Tomēr labākais veids, kā saprasties ar senām tehnoloģijām, ir zināt un izmantot tās pašas, kas lietotas labojamajā vietā.

Regulāri labojiet pat nelielus mūra punktveida bojājumus! Tas ir mūsu ieteikums, un jūs redzēsiet, ka nepieciešamību pēc lielāka remonta nejutīsiet gadu desmitiem!

Fasādēm defekti parasti nerodas visur, bet noteiktās vietās, un tie vienmēr uzrāda kādas citas problēmas klātbūtni. Kā jau esam noskaidrojuši, parasti vainīgs ir ūdens un pavirša attieksme pret māju.

Visbiežāk problēmas (plaisas, apdares atslāņošanās un erozija, krāsojuma lobīšanās) rodas šādās vietās:

pie ūdens notekcauruļu stiprinājuma vietām;

zem logu palodzēm;

fasādes apakšdaļā virs pamatiem, ja pēdējo augstums mazāks par 15 cm; vecāku un jaunāku ēkas daļu savienojumu vietās;

mūra ēkām bez pamatu horizontālās hidroizolācijas — fasādes zonā līdz 1 — 1,5 m;

Arī pastiprināts vides piesārņojums var pasliktināt ēkas izskatu. Tomēr, ja vien šīs pārmaiņas neizpaužas kā izteikta virsmas erozija (izdrupumi, atslāņošanās, biršana), mehāniska vai ķīmiska fasādes attīrīšana nav ieteicama kā labākais risinājums. Tas, ka ēkas, laikam ritot, kļūst tumšākas, atbilst dabiskai lietu kārtībai pasaulē un liecina par vecumu. Ja ļoti gribat savu ēku attīrīt un ieraudzīt tādu, kā tās tapšanas laikā, atcerieties, ka kvalitatīvā izpildījumā tas nevar būt lēti. Nekādā gadījumā neizmantojiet tādas metodes, kas saistītas ar smilšu strūklas vai citu abrazīvu (skrāpējošu) materiālu lietošanu zem spiediena! Tas var radīt ļoti bēdīgas un neatgriezeniskas sekas, jo šāda veida tīrīšana padara gludas virsmas vizuāli tīrākas, tajā pašā laikā ievērojami raupjākas un graudainākas. Jūs būsiet vismaz divas reizes palielinājuši to virsmu laukumu, kur uzkrāties putekļiem, mikroorganismiem un netīrumiem. Un nākamā krietni darbietilpīgākā tīrīšanas reize būs ļoti drīz!

Iet atpakaļ