Mārtiņa Zaura dzīve

Mārtiņš Zaurs (Mārtiņš Roberts Zauers, 1915-1998), latviešu tēlnieks, grafiķis un mākslas kolekcionārs, piedzima Mežotnē, mežsarga mājā, bet izauga ģimenes vēlāk iegūtajā īpašumā „Stūrīši” turpat Mežotnē. Jaunībā rodoties interesei par mākslu, pēc studijām Ziedoņu dārzkopības skolā viņš devās uz Rīgu, kur mācījās Tautas augstskolas Tēlniecības nodaļā un R.Sutas zīmēšanas un glezniecības studijā.

1934. gadā Mārtiņš Zaurs uzsāka studijas Mākslas akadēmijā, un mācījās pie tēlniekiem Konstantīna Rončevska, Kārļa Zāles, Kārļa Jansona, Burkarda Dzeņa. Mākslas akadēmiju tēlnieks pabeidza 1942. gadā.

Mārtiņš Zaurs bija sabiedriski aktīvs, studiju laikā viņš iesaistījās radošu cilvēku biedrībā „Zaļā Vārna”, kur aktīvi rīkoja izstādes un arī piedalījās tajās. Mākslinieks nodibināja draudzību ar dzejnieku Aleksandru Čaku un gleznotāju Ausekli Baušķenieku, kurš gleznojis arī Mārtiņa Zaura portretu.

1944. gadā tēlnieks kļuva par Mākslinieku savienības biedru, kur no 1955. līdz 1958. gadam vadīja Tēlnieku sekciju.

Mārtiņš Zaurs rakstīja periodikā par aktualitātēm mākslas pasaulē un piedalījās grāmatas „Latviešu padomju tēlniecība” (1960) sastādīšanā.

Daudz laika Mārtiņš Zaurs veltīja savas darbnīcas pilnveidošanai „Stūrīšos”. Savā paša rokām būvētajā pilī mākslinieks labprāt uzņēma viesus, īpaši to bija iemīļojuši jaunlaulātie, kas tornītī iemūrēja savu piemiņas zīmi. Darbnīcas ēku pats mākslinieks aprakstījis kā „atmiņas par pilīm” – ceļojumos apbrīnoto un izfantazēto ainu apkopojums.

Nozīmīga ir bijusi Mārtiņa Zaura aizraušanās ar latviešu mākslinieku portretu un pašportretu kolekcionēšanu, viņš bija ieguvis vairāku desmitu autoru darbus, piemēram, A. Dumpes, V. Irbes, J. Kazāka, R. Sutas, O. Skulmes, B. Bērziņa; savu kolekciju mākslinieks labprāt izrādīja arī tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem.

Mārtiņš Zaurs ir spilgts personāžs Latvijas 20. gadsimta radošajā vidē, viņa aizrautība, labestība un mīlestība pret mākslu spēja iedvesmot arī apkārtējos. Mākslinieks atdusas savās „Stūrīšu” mājās.

Mārtiņa Zaura māksla

Mārtiņš Zaurs savā radošajā darbībā bijis ļoti daudzpusīgs, eksperimentējot ar dažādiem materiāliem un tehnikām. Par savu galveno specialitāti, tēlniecību, viņš teicis: „vissmagākā un visneveiklākā no citu mākslu māšelēm”.

Tēlnieks strādājis ar granītu un marmoru, šajos smagajos materiālos tapis diplomdarbs „Zeme” („Zemes māte”, 1942), kas vēl tagad stāv „Stūrīšu” mājās, piemineklis fotogrāfam M. Lapiņam Meža kapos (1945), kā arī piemiņas akmens Bauskas aizstāvjiem pret boļševismu pie Bauskas Svētā Gara baznīcas (1996) un „Sāpju semafors” 1941. un 1949. gadā deportētajiem Bauskas rajona iedzīvotājiem (1990), kas atrodas pie Iecavas dzelzceļa pārbrauktuves. Mārtiņa Zaura radīta ir arī trīs objektu kompozīcija Bauskā Plūdoņa un Kalna ielu krustojumā.

Mārtiņš Zaurs aizrāvās arī ar koktēlniecību. Viens no zināmākajiem viņa darbiem šajā materiālā ir skulptūru kopa „Vagara Trejača dzimta”, kurā, izmantojot māzerus, asprātīgi portretēti vairāk kā 50 kādas Zemgales muižas ļaudis. Šim darbam viņu iedvesmojuši bērnībā dzirdētie pieaugušo stāsti. Darbi aplūkojami Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Zemgales sētā. Bet Mežotnes pilskalnā ceļu rāda M. Zaura kokā grebtais vīrs.

Mākslinieks veidojis arī pirmo kinofestivāla „Lielais Kristaps” balvu (1977), kas sākotnēji ceļoja starp festivāla laureātiem.

50. gados Mārtiņš Zaurs uzsāka darbu Rīgas Porcelāna fabrikā, kur veidoja neliela izmēra porcelāna figūriņas un pasūtījuma darbus, no kuriem vairāki tika ieviesti arī masveida ražošanā. Šajā laikā mākslinieks pievērsās arī dekoratīvu šķīvju apgleznošanai. Savukārt, strādājot kombinātā „Māksla”, tēlnieks veidoja sabiedrisku iestāžu interjerus, piemēram, Bauskā bijušajai kafejnīcai „Mūsa” un kinoteātrim „Uzvara”.

Mazāk zināmi Mārtiņa Zaura darbi dažādās grafikas tehnikās, tomēr tie spilgti parāda mākslinieka radošo daudzveidību un laikmeta stila izjūtu; 1992. gadā viņš izdeva savu linogriezumu reprodukciju albumu „Melnā grāmata”.

Mārtiņa Zaura daiļrade ir daudzveidīga un pārsteidzoša, tā atspoguļo mākslinieka optimismu un asprātību, plašo interešu loku un profesionalitāti.

Informāciju sagatavoja Marta Liepa