Bauskas Sv. Trīsvienības baznīca un tās liktenis
Bauskas Sv. Trīsvienības baznīca tagadējais Saules dārzs. Teritorija starp Plūdoņa, Kalēju un Saules ielu
Par Sv. Trīsvienības baznīcas izskatu varam spriest pēc šī līdz mūsdienām nonākušā Bauskas panorāmas zīmējumā, kurš tapis 1701. gadā. Tajā redzamas visas trīs Bauskas pilsētas torņu smailes to sākotnējā izskatā, no kreisās puses: Sv. Gara baznīca (vācu draudze), Bauskas rātsnams, Sv. Trīsvienības baznīca (latviešu draudze).
Sv. Trīsvienības baznīca latviešu draudzes vajadzībām uzcelta 1573. gadā. Tiesa, draudžu dalījums pēc tautībām bija visai nosacīts. Drīzāk to noteica kārtas piederība. Vācu baznīcā pulcējās muižnieki un pilsētas mantīgākie iedzīvotāji, bet nevācu draudzei pieslējās daļa no trūcīgajiem vācu tautības baušķeniekiem, kā arī apkārtnes zemnieki. Ap baznīcu bijusi kapsēta, kas izmantota līdz 19. gadsimta sākumam. Pie baznīcas bija soda vieta, kur dievkalpojumu laikā pieķēdēti nogrēkojušies draudzes locekļi.
Sākotnēji Sv. Trīsvienības baznīca bijusi koka, kas vismaz daļēji apšūta ar dēļiem. Baznīca pieredzējusi vairākas pārbūves, pēdējā no tām tika uzsākta 1729. gadā. Dievnama pārbūvi tomēr nebija lemts pabeigt, jo 1733. gada 24. aprīlī gandrīz pabeigtā Sv. Trīsvienības baznīca tika ļaunprātīgi nodedzināta.
Jau 1733. gada sākumā Bauskas iedzīvotājus bija uztraukuši biežie ugunsgrēki. Sākumā ugunsnelaimes novērstas, bet iemesli tā arī netika atklāti. Taču ugunsgrēka izraisītājs Sv. Trīsvienības baznīcā tomēr kļuva zināms. Izrādījās, ka tas ir skrodera māceklis Mihaels Kristofers Heinšs, kurš bija vainojams arī citos ugunsgrēkos. Heinšs atzinies, ka ugunsgrēki viņu iepriecinājuši, jo atbrīvojuši no papildu saimniecības darbiem, kas visbiežāk bijuši darāmi virtuvē. Tiesa piesprieda Mihaelam Kristoferam Heinšam nāves sodu sadedzinot. Tiesas spriedumu Mazdirdes gravā pie Karātavu kalniņa izpildīja Biržu tiesas izpildītājs. Sārts tika sakrauts no Sv. Trīsvienības baznīcas nodeguļiem.
Pēc ugunsgrēka Sv. Trīsvienības baznīca vairs netika atjaunota. Bauskas latviešu draudze pārcēlās uz Sv. Gara baznīcu kā apakšīrniece.